Kakla sāpes un klepus saaukstēšanās sezonā ir ierastas parādības, kuras ārstējam, izmantojot tradicionālās metodes un medikamentus. Tomēr izrādās, ka šādi simptomi var signalizēt arī par kādu citu hronisku saslimšanu– atviļņa slimību. Konsultē ”Veselības centrs 4” grupas uzņēmuma ”Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” ģimenes ārste Zane Zundāne.
Ne vienmēr ilgstošas kakla sāpes un klepu varam saistīt ar saslimšanu ar kādu no vīrusiem vai infekciju slimībām, jo bieži vien tie var liecināt par hronisku saslimšanu – atviļņa slimību. Šie simptomi ir īpaši aktuāli arī Covid-19 pandēmijas kontekstā, jo liela daļa cilvēku fokusējas tikai uz šo infekciju slimību, aizmirstot par citām saslimšanas iespējām, tām nepievēršot pietiekamu uzmanību un rūpes. Tāpat pandēmijas laikā neskaitāmo mājsēžu dēļ šīs slimības aktualitāte ir saasinājusies – pieaudzis cilvēku mazkustīguma līmenis, liekā svara problēmas kļuvušas aktuālākas, cilvēki laicīgi nedodas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.
Kas ir atviļņa slimība? Cilvēkam starp barības vadu un kuņģi ir dabiska atvere, kurai ir jāslēdzas ciet brīžos, kad nenotiek barības pārvade. Ja šī atvere līdz galam neslēdzas ciet, tad veidojas atviļņa slimība, kas nozīmē, ka daļa no kuņģa skābes nokļūst atpakaļ barības vadā. Ar šo slimību parasti slimo pieaugušie – gan sievietes, gan vīrieši, biežāk tie, kuriem ir liekā svara problēmas. Bērniem šādas saslimšanas tiek novērotas ļoti reti.
Kas veicina saslimšanu ar atviļņa slimību?
- Mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos un samazina motoriku kuņģa-zarnu traktā, kas nozīmē, ka barība lēnāk virzās pa tai paredzēto ceļu. Tādā veidā palielinās skābes produkcija, kas var nokļūt atpakaļ barības vadā.
- Liekais svars un aptaukošanās.
- Citas hroniskas slimības, ja tiek lietoti spēcīgi medikamenti, kas var ietekmēt kuņģa darbību un attīstīt atviļņa slimības simptomus.
- Pārēšanās un neveselīgs uzturs – pārāk lielas maltītes, neregulāras un nepilnvērtīgas ēdienreizes, ātrās uzkodas un fritēti ēdieni.
Atviļņa slimības galvenie simptomi:
- slikta elpa;
- aizsmakums;
- ilgstošs klepus;
- ilgstošas kakla sāpes;
- atraugas, pēc kurām seko dedzināšanas sajūta;
- sauss klepus, kas pastiprinās no rītiem un pa nakti;
- dedzināšana aiz krūšu kaula, kas ir klasiskā slimības pazīme.
Ieturēt regulāras un veselīgas maltītes, izvairoties no pārēšanās. Ēdienreizēm jābūt mazām, taču regulārām un veselīgām. Dienā ieteicamas piecas līdz sešas ēdienreizes. Ieteicams pievērst uzmanību tādiem produktiem kā liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, pākšaugi, kas kuņģi pārāk nekairina. Savukārt, lai kuņģa skābe neveidotos pastiprinātā daudzumā, vajadzētu izvairīties no šokolādes, kafijas, tomātiem, paprikas, gāzētiem dzērieniem, un marinējumiem vai konservējumiem, kas satur etiķi. Pusotru stundu pēc ēšanas nevajadzētu apgulties, jo tas var veicināt skābes nokļūšanu barības vadā, kas var izsaukt nepatīkamas atraugas un dedzināšanas sajūtu.
Samazināt alkohola un cigarešu patēriņu. Alkohols un smēķēšana provocē sālsskābes izdalīšanos. Vēl kaitīgāk ir, ja no rīta tukšā dūšā tiek izsmēķēta cigarete, kas var skābes izdalīšanos vēl vairāk pastiprināt. Tad, kad tiek pieņemts lēmums par dzīvesveida maiņu un veselīgāku ieradumu ieviešanu, no šīm lietām vajadzētu atteikties. Lai mazinātu tieksmi pēc nikotīna un tā trūkuma radītos simptomus, var lietot aptiekās pieejamos bezrecepšu līdzekļus – nikotīna plāksterus, kas var noderēt smēķēšanas atmešanas procesā.
Apmeklēt ārstu! Ģimenes ārste Zane Zundāne atgādina, ka cilvēkiem, kuriem ir augstāk minētie simptomi, nebūtu ieteicams ilgi gaidīt un pašiem pieņemt lēmumu par ārstēšanās metodēm mājās. Ja simptomi turpina parādīties un pastiprināties biežāk nekā divas reizes nedēļā, vairākās nedēļas pēc kārtas vai arī vairākas dienas pēc kārtas, noteikti jādodas uz vizīti pie ģimenes ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus.
Ģimenes ārste Zane Zundāne ir ”Euroaptieka” piesaistītais eksperts šīs publikācijas tapšanā.
Visu rakstu lasiet portāla www.mammamuntetiem.lv 2021. gada 30. decembra publikācijā